Lai gan plašākai sabiedrībai biatlons bija zināms tikai nesen, Norvēģijā biatlons parādījās jau 18. gadsimtā, un Eiropas ziemeļu daļās tā ir bijusi nozīmīga karavīru apmācības sastāvdaļa jau gadsimtiem ilgi. No konkurentiem tas prasa divas lietas: pēc iespējas ātrāku distanču slēpošanas trases apguvi un precīzu šaušanu šautuvē.
Ir pieci sacensību veidi. Klasiskajā individuālajā braucienā vīrieši skrien 20 kilometrus, bet sievietes 15 kilometrus. Ir arī sasniegums, sprints, masu starts un stafete.
Individuāli no pārējiem atšķiras ar to, ka par katru izlaidumu gala rezultātam tiek pieskaitīta pilna laika minūte, savukārt citos braucienos biatlonisti par neveiksmēm šautuvē maksā ar soda apļiem, kas jāslēpo.
Individuālajās un masu sacensībās šauj četras reizes, divreiz stāvus, divreiz guļus, savukārt pārējās šauj pa reizei katrā pozīcijā. Mērķis ir 50 metru attālumā un divreiz lielāks attālums guļus stāvoklī.